Back

★ Auklas keramikas kultūra



Auklas keramikas kultūra
                                     

★ Auklas keramikas kultūra

Auklas keramikas kultūra, vai laivas cirvju kultūras, 3. millennium point m d. Latvijas teritorijā dominējusī jaunā akmens laikmeta iedzīvotāju kultūras, kas tradicionāli tiek saistīts ar indoeiropiešu pirmvalodās-runājošo tautu migrācijas centrāleiropā un Ziemeļeiropā. Auklas keramikas kultūra klāstu, pakāpeniski izveidojās ģermāņu valodas, baltu valodas, slāvu valodas, ķeltu valodas, romāņu valodas.

Vidusjūras un Rietumeiropas brīdī, apdzīvo basku valsti, un ligūru priekšgājējiem, bet Ziemeļeiropā, tundrā - sāmu senči.

                                     

1. Nosaukums. (Name)

Auklas keramikas kultūra, nosaukums cēlies no salātu vadu izdrukātu rakstos uz māla traukus, kas ir fundamentāli atšķiras no iepriekš izmantotā forma un caurumu rakstiem. Laivas cirvju kultūras nosaukums cēlies no laivas veida akmens cirvji, kas bieži vien ir aprakti vīriešu kapos, kā varas simbols.

                                     

2. Kultūra. (Culture)

Apbedījumi parasti savrupkapos saskaņā ar uzkalniņiem, mirušie guldīti uz pusi savu kāju. Sieviete pavadīja ar galvu uz austrumiem, kamēr vīri ar galvu uz rietumiem, bet vienmēr ar seju uz dienvidiem. Apmetnes tika atrasts salīdzinoši reta parādība, kas noved pie domām par klejotāju dzīves veids. Tomēr, ir pazīmes, attīstības, lauksaimniecības un lopkopības. Kā vadītājs vīriešu rīks un ierocis, ko izmanto akmens cirvis-āmurs. Dzintars ir izmantota kā kulta akmens.

                                     

3. Apakš-grupa. (A sub-group of the)

Auklas keramikas kultūras reģions var iedalīt trīs homogēnākas apakšgrupas:

  • Austrumu sub-grupas, kas ietvēra tagadējās Baltkrievijas un Ziemeļukrainas Rietumkrievijas jomās. Tas ir ņemot vērā, Vidusdņepras, kultūras un Fatjanovas-Balanovas kultūru.
  • Dienvidu apakšgrupa, kas ietvēra tagadējās Polijas, Vidusvācijas un Dienvidvācijas, Šveicē, Austrijā, šveicē, čehijā un Slovākijā uz vietas. Klasiskās Mežģīnes-keramikas klāsts.
  • Ziemeļu sub-grupas, ko veido Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastē, mūsdienu Somija, Igaunija, somija, Latvija, Lietuva, Ziemeļpolijas, Ziemeļvācijas, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, un Nīderlande. Tas ir minēts arī kā "Savrupkapu kultūru", vai "Kaujas cirvju kultūru.
                                     

4. Auklas keramikas kultūras apmetnes Latvijā. (Cord ceramic culture of the settlements in Latvia)

Baltijas valstu un Somijas dienvidrietumos, šī kultūra tika aizvietots ar ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra Baltijas varianti - Narvas kultūra. Tās izveidotas relatīvi mazskaitlīgu-sabiedrības pieeja, kas, vairākus gadsimtus, Somija, Igaunija, Latvija, Pamatojumu un nāca atpakaļ uz pagātnē un kultūras pārņēma somu valodu, bet uz dienvidiem no Daugavas upes, palika pie white tie.

Mūsdienu Latvijas teritorijā ir atrastas vairāk kultūras izlīgumu ar valsts mākslas māla krūkas, ar auklu vai skujiņas, kā arī kaulu un dzintara rotaslietas, kvadrātveida kolonnu ēkas. Lielākā daļa no apdzīvotās vietas:

  • Lejasbitēnu norēķinu Daugavas labājā par Galveno.
  • Kreiču norēķinu Austrumlatgalē, lai Ludza.
  • Dvietes apmetne daugavas kreisajā krastā, Ilūkstes novads Sēlijā.
  • Lagažas norēķinu Platums līdzenumā.
  • Aboras norēķinu Platums līdzenumā.
  • Rutenieku norēķinu Iecavas novada Kalifornijā.


                                     

5. Literatūra. (Literature)

  • J. P., mallory, "Rievots Galda Kultūra", Enciklopēdija Indo-Eiropas Kultūru, Fitzroy Dearborn, 1997. Angļu.
  • J. P., mallory: Meklēt Indo-Eiropiešu Valodu, Arheoloģiju un Mīts. Thames & Hudson, Londonā, 1991. Gada. Repr. ISBN 0-500-27616-1 angļu.
  • Andrew Sherratt, "Krūzes, kas uzmundrināt". Jo) par to, Ekonomiku un sabiedrību, kas aizvēsturiskos Eiropā: mainot perspektīvas. Princeton University Press, 1997. Angļu.
  • Roberts S. P. Beekes: Salīdzinošā Indoeiropiešu Valodu. Ievads. Benjamin, Amsterdama, 1995. ISBN 1-55619-505-2 angļu.
                                     

6. Ārējās saites. (External links)

  • Rievots Galda Kultūra Vietu Igaunijas ziemeļaustrumu Aivar Kriiska.
  • Pāreja no Vara Vecuma Agrīnā Bronzas Laikmeta, pie ziemeļu-rietumu daļā, Karpatu baseinā, Volker Heyd & Francois Bertemes 2002.
  • Martin Furholt: Absolutchronologie und die Entstehung der Schnurkeramik. Programmā: jungsteinSITE vācu.
                                     
  • Ķemmes - bedrīšu keramikas kultūra bija 4 - 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Latvijas teritorijā dominējusī jaunā akmens laikmeta neolīta iedzīvotāju kultūra ko tradicionāli
  • keramikas kultūru, kurai vēlajā neolītā piejaucās arī auklas keramikas kultūras elementi. Narvas kultūrai pieskaita Osas apmetnes un Zvidzes apmetnes agrā
  • pirmiedzīvotāju mezolīta kultūras uz Ķemmes - bedrīšu keramikas kultūru kurai vēlajā neolītā piejaucās klāt arī Auklas keramikas kultūras elementi. Pamatraksts:
  • Lagažas apmetne bija Auklas keramikas kultūrai piederīga vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta 2. g.tk. 2.cet. p. m. ē. iedzīvotāju apdzīvota
  • Fatjanovas kultūra krievu: Фатья новская культу ра bija neolīta un agrā bronzas laikmeta ap 3200 - 2300. gadu p.m.ē. Auklas keramikas kultūras daļa, kuras
  • apmetne ar Kreiču kapulauku bija Ķemmes bedrīšu keramikas kultūrai vēlāk Auklas keramikas kultūrai piederīga akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta
  • Somijas dienvidu daļā ieradās indoeiropiešu valodās runājošās Auklas keramikas kultūras iedzīvotāji, kas pakāpeniski saplūda ar somugru valodās runājošo
  • Aboras apmetnes I un II bija Auklas keramikas kultūrai piederīgu vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta 3. gadu tūkstotis p. m. ē - 2. gadu tūkstoša
  • divu dažādu kultūru pārstāvji - ķemmes - bedrīšu keramikas kultūras ciltis no tagadējās Igaunijas un Ziemeļkrievijas un Auklas keramikas kultūras ciltis no
  • Latvijas teritorijā. Apdzīvota vairāk nekā trīs tūkstošus gadu līdz Auklas keramikas kultūrai piederošo indoeiropiešu cilšu pirmbaltu iekarojumu laikam. Arheoloģiskā


                                     
  • apmetnē pazina arī lopkopību un zemkopību, par ko liecina auklas keramikas kultūras keramikas fragmenti un pāršķeltā akmens kaujas cirvja fragments. Osas
  • bijusi ķemmes - bedrīšu keramikas kultūras ciltīm, kurām vēlāk piejaucās indoeiropiešu pirmvalodā runājušo auklas keramikas kultūras cilšu elementi. Ārpus
  • Lejasbitēnu apmetne ar Lejasbitēnu kapulauku sākotnēji bija auklas keramikas kultūrai piederīga vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta 3. g.tk
  • neolītu, bet tika atrastas arī Auklas keramikas kultūrai raksturīgas bronzas laikmeta senlietas akmens cirvji, švīkātās keramikas lauskas u. c. priekšmeti
  • jaunākajā akmens laikmetā, kad tajā runājošās ciltis izveidoja Auklas keramikas kultūru Baltu pirmvaloda pastāvējusi apmēram no 1500. gada līdz 500. gadam
  • apdzīvotību liecina vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta auklas keramikas kultūrai 3. g. tk. p.m.ē. - 2. g. tk. 1. cet. p.m.ē. piederīgu iedzīvotāju
  • noslēgumu pieņem 1. gadu p.m.ē. Bronzas laikmetā akmens laikmeta Auklas keramikas kultūras izplatības areāla Baltijas daļā pakāpeniski izveidojās atšķirīgas
  • baltu - slāvu - ģermāņu pirmvaloda, kurā runājošās pirmtautas vienoja neolīta auklas keramikas kultūra Kopš 19. gadsimta tika radītas vairākas alternatīvas teorijas
  • piederēja pie tā sauktās auklas keramikas kultūras Tai raksturīgi podniecības izstrādājumi ar vītas auklas iespiedumiem. Auklas keramikas izstrādājumi sākuši
  • pilsētu, izveidojot Lubānas novadu. I un II Aboras apmetnes - auklas keramikas kultūrai piederīgu vēlā akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta 3. g
  • atšķirīgas kultūras Ķemmes - bedrīšu keramikas kultūru agrāk saistīja ar somugru valodās runājošo tautu priekštečiem, bet Auklas keramikas kultūru ar indoeiropiešu
  • 1938. gada arheoloģiskie atradumi atklāja vienu no nozīmīgākajām auklas keramikas kultūras liecībām. Pavisam tika atrasti 17 akmens kātcauruma cirvji, kuri
                                     
  • krasti bija apdzīvoti kopš akmens laikmeta. Hollolas lielākie auklas keramikas kultūras atradumi ir Okeroinenā. Vikingu laikā Hollola kļuva par svarīgu
  • raksturīga t.s. auklas keramika un kuras jau nodarbojās ar zemkopību. Vēlāk bronzas laikmetā to nomainīja švīkātās keramikas kultūra kas šajā Latvijas
  • Афонькин С. Ю. СПб., Бестиарий, 2007 ISBN 978 - 5 - 9603 - 0073 - 5, с. 5 DELFI Kultūra 100 dārgumu mākslas muzejā: Okimono, malkas nesējs delfi.lv latviešu
  • runājošo tautu priekštečiem. Vēlajā neolītā tai piejaucās arī auklas keramikas kultūras elementi, ko savukārt saista ar indoeiropiešu pirmvalodās runājošo
  • Zasulaukā atrasts sirdsveida krama bultas gals, kas pieder pie auklas keramikas kultūras un liecina, ka 2. g.t. p.m.ē. seno smilšu kāpu nogāzē tagadējā
  • Nr. 2. - 5 - 26. lpp. Dumpe B. Jauni atzinumi par neolīta klājošās auklas keramiku Arheoloģija un etnogrāfija. - 2003. - 21. laid. - 110 - 117. lpp
  • tehnoloģiski augstāk attīstītu lopkopju cilšu grupa, kurai raksturīga ir Auklas keramikas kultūra un kaujas cirvji. Vēsturnieki tās uzskata par indoeiropiešu pirmvalodā
  • XVIII - XVII - auklas keramikas kultūras pirmbalti pakāpeniski saplūda ar pirmiedzīvotājiem. Bronzas laikmetā dominēja švīkātās keramikas kultūra Vēlāk, mūsu

Users also searched:

keramikas, kultra, Auklas, Auklas keramikas kultra, auklas keramikas kultūra, latvijas kultūra. auklas keramikas kultūra,

...

Encyclopedic dictionary

Translation

Valodu koks un latviešu valodas vēsture.

Dzelzs laikmeta keramikas trauku rekonstrukcijas Agrais Neolīts, Narvas kultūras keramika, Ķemmes bedrīšu un Auklas keramika, vidējā un. Muzeju nakts Bauskas pilī Notikumi Bauskas novada dome. Laiks Periods Saimniekošanas veidi Kultūra Apmetnes Ciltis, tautība mednieku kultūra Ķemmes bedrīšu kultūra Auklas keramikas un laivas.





Vecumnieku novada iedzīvotāju senču gars meklējams tālajos.

10.10 – Normunds Grasis Auklas keramikas kultūra Eiropā: fakti, hipotēzes un pieņēmumi. 10.30 – Ingrīda Līga Virse, Rasma Lezdiņa. Akadēmiskā terminu datubāze kultūra jūtu kultūra.lv. Pa mežiem un Latvijas teritorijā – tur pat vēl nebija ienākušas baltu ciltis – bija neolīta laikmets, kad tikai veidojās auklas keramikas kultūra. Auklas keramikas kultūra Prezentācija ID: 419556. Ierodas pirmie iedzīvotāji un kā šeit mainās arheoloģiskās kultūras. Austrumbaltijā, ierodas jau auklas keramikas un kaujas cirvju ciltis ar.


Podu laiki Madonas muzejā rs.lv.

Kurām bija raksturīga t.s. auklas keramika un kuras jau nodarbojās ar zemkopību. Vēlāk bronzas laikmetā to nomainīja švīkātās keramikas kultūra, kas šajā Latvijas daļā Šeit atrasta neolīta, bronzas laikmeta un dzelzs laikmeta keramika. KRĀTUVE IDEJU. Pirmbalti nozīmē: Eiropeīdā tipa cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā p. m. ē., bija auklas keramikas kultūras. Ko nozīmē pirmbalti? Vārdu skaidrojumi. Kr. Kurzemē parādījās auklas keramikas un kaujas cirvju kultūras ciltis, kuras speciālisti uzskata par pirmajiem indoeiropiešiem, resp., baltu.





Priekšmets Akmens cirvis Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs.

Laikmeta un dzelzs laikmeta keramikas trauku rekonstrukcijas agrais neolīts, Narvas kultūras keramika, ķemmes bedrīšu un auklas keramika. Kultūras tūrisms Lauku Celotajs. Akmens laikmets. Neolīts 4500. – 1500. g.pr.kr. Ķemmes – bedrīšu keramikas un vēlāk. Auklas keramikas kultūra. Runā valodās, kas līdzīgas lībiešu, igauņu,​.


Latvijas senvēsture. 11. g. t. pirms Kristus – 1200. gads ← Latvijas.

J. Ozola pētījums par Krievijas centrālajā daļā izplatīto, indoeiropiešiem piederīgo auklas keramikas – Fatjanovas kultūru balstījās uz literatūras studijām, kur šīs. Atkalnu senkapi Apskates objekti Grobiņas tūrisms. Augšnemunas kultūra. ▫ Augšvolgas kultūra. ▫ augu sekas kultūra. ▫ auklas keramikas kultūra. ▫ auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra. ▫ Azilas kultūra. Akmens laikmets Latvijas teritorijā Nacionālā enciklopēdija. Viņa izvirzīja hipotēzi, ka auklas keramikas un laivascirvju kultūras pārstāvji esot Balti aizvēsturiskajos laikos: etnoģenēze, materiālā kultūra un mitoloģija. Par akmens laikmeta mākslu Kuršu kāpās Latvijas Vēstnesis. Tā bija teritorija, kur auklas keramikas kultūras nesēji saplūda ar eiropeīdajām Narvas, Nemunas, Dņepras Doņecas un Augšvolgas kultūru.


Ps 35 1. sadaļa Baltu tautas.

Kr. Auklas keramikas kultūra Bronzas laikmets 810 230 g. pr. Kr. 10 apbedījumi. Paleolīta perioda iedzīvotāju migrācijas ceļi. Baltijas jūras stadijas. Eiropas. ARHEOLOGS JĒKABS OZOLS 27.11.1922. 10.01.2013. Latvijas. Vākšana, medības, zveja un domestikācija Narvas mednieku kultūra Ķemmes ​bedrīšu kultūra Auklas, keramikas un laivas cirvju kultūra. Aizvēstures posms Pāvels Jurs. Atslēgas vārdi: bāze neolīta izpētei, auklas keramikas kultūra. Aboras vēlā neolīta apmetne, kas situēta Lubāna mitrāja ziemeļrietumu daļā, ir vienīgā līdz.





Marijai Gimbutienei 100! Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un.

Kas kopā ar kapa bedres izveidojumu ļauj šo apbedījumu attiecināt uz vēlo neolītu – 2.g.t.p.m.ē. pirmo pusi vai vidu – un saistīt to ar auklas keramikas kultūru​. Raksti VĒLĀ NEOLĪTA ABORAS I APMETNES APDZĪVOTĪBA Jauni. Atbilstoši auklas keramikas kultūras tradīcijām, vīriešus parasti apbedījot novietoja uz labā sāna ar galvu uz rietumiem, savukārt sievietes. Neolīta keramika Austrumbaltijā Nacionālā enciklopēdija. Auklas keramikas kultūra sākās akmens laikmeta beigās un beidzās līdz ar ​Tas, ko mēs šeit redzam, ir ārpus auklas keramikas kultūras.





Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos Ministru kabinets.

No dienvidiem ienāca jauna – auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra jeb protobalti. Šai kultūrai asimilējoties ar teritorijā jau gadu tūkstošiem. Čehijā atrasts pirmais zināmais homoseksuālais senais cilvēks. Domājams, auklas keramikas kultūru saimniecības pamats bija vietsēžu lopkopība, Plašākai auklas keramikas un laivas cirvju kultūrgrupai piederoši cilvēki. Ēģiptes tuksnešos un oāzēs Vides Vēstis. Neolīta un dzelzs laikmeta keramikas trauku rekonstrukcijas – agrais neolīts, Narvas kultūras keramika, ķemmes bedrīšu un auklas keramika,. LNVM zinātniskie lasījumi LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA. Auklas keramikas atdarinājumi pēc Aboras apmetnes materiāliem, Šī keramika​, kura vārdu devusi auklas keramikas kultūrai, ir vēl viena no.


Īsa Rēzeknes vēsture – Nezināmā Rēzekne.

Kr. izveidojušos auklas keramikas un laivascirvju kultūru Vasks 2000a: 46. 47, joprojām uzkalniņu ar akmeņu riņķi kapulauku parādīšanās galvenokārt. Masu kaps Polijā atklāj akmens laikmeta traģēdiju. Pl.17.00 Keramiķu plenērs Pa vēlā neolīta auklas keramikas centrs Bāka 10.00 15.00 Griškānu kultūras nama rokdarbu pulciņa dalībnieku. Dārziņu vēsture Dārziņi Cita Rīga. Kr. Vēlajam neolītam raksturīga auklas keramikas kultūra, kuru var saukt arī par kaujas cirvju kultūru. Ar šo kultūru sākās pāreja no zvejnieku.





1 Arheoloģiskas pārdomas Baltu vienības dienas sakarā Arnis.

Auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra. Krājuma veids Pamatkrājums: Priekšmeta tips Lietiskie priekšmeti Darba rīki, ierīces un piederumi: Kolekcija​. Latviešu senā un tradicionālā kultūra. Auklas keramikas senkultūra ir radusies Umbrijā un izplatījusies visā Eiropā, Tur ir bijusi illīru teritorija, jo illīru kultūra bija gandrīz vienāda ar pelasgu kultūru. 13. jūlijs Amatniecības diena. Auklas keramikas kultūrai raksturīgi savrupkapi Atkalni, Sarkaņi, Selgas, kur mirušie apbedīti saliektā stāvoklī ar raksturīgām piedevām laivas. Arheologi izrakuši pasaulē senāko geju DELFI. Katlakalna Parumba ir apzīmējama kā viena no visnozīmīgākajām auklas keramikas kultūras iedzīvotāju uzturēšanās vietām. 1938. gada.


Re novācija. Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina izstāde.

Prezentācija: Auklas keramikas kultūra. Nosaukums cēlies no rievotiem, iespiestiem auklas rakstiem,kas bija vērojami uz māla traukiem. KURSA AUTORS Vārds, uzvārds Struktūrvienība Amats, grāds Ārija. Ieguvušas pēc keramikas veida, auklas keramikas, ķemmes bedrīšu keramikas, švīkātās keramikas, tekstilās keramikas kultūra. Vai Saule un Mēness bija.


Mēneša priekšmets muzejā – stelles Preiļu novads.

Senākie pierādījumi par apdzīvotību šajā rajonā ir meklējami aptuveni pirms 4 000 gadu, par ko liecina auklas keramikas kultūras atstātie savrupatradumi:. Vispārējā izglītība. Izglītības saturs. Latvijas vēsture 6. 9.klasei. 2.3. Auklas keramikas kultūra un Aboras I apmetne vēlajā neolītā. Īss ieskats Salaspils Laukskolas apmetnes un kapulauka keramikas telpiskajā. Page 46 muzejs lv Turaidas muzejrezervāts. R, 1936. Auklas keramika. Laivveida cirvji. Kokneses Mūkukalna nocietinātā apmetne 1.gt.p.m.ē. Kāda ir žoga loma? Kāpēc ēkai tāda dīvaina konfigurācija?.





...
Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →