Back

★ Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija



Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
                                     

★ Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

Latvijas sociāldemokrātiskā Strādnieku partija ir sociāldemokrātiska partija, Latvijas pirmā angļu valodā par politiskajām partijām, jo mūsdienu Latvijas teritorijā, kas izveidota 1904. gadā.

                                     

1. Daudz par vēsturi. (A lot of the history of the)

Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu politiskās nācijas veidošanās, uzplaukums, intensīva industrializācija un rūpniecības attīstību, spēcīgu uzņēmumu noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās paaudzes enerģijas rašanos Latvijā un pirmais no nelikumīgas marksisma grupas attīstība 19. gadsimta 90. sākumā angļu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā. Kā mītisks atskaites punkts literatūrā tas tiek bieži dēvē 1893. gadā, kad džons lenons ar divām ceļasomām ieveda Latvijā vācu sociāldemokrātu literatūrā".

1899. dibināta Rīgas sociāldemokrātisko organizāciju 1901. ko 1903. Liepājas, Jelgavas, Ventspils un Talsu sociāldemokrātiskās organizācijas. 1904. lpp. 20. jūnijā, daži sociāldemokrātiskās organizācijas un tās līderi sanāca kopā un izveidoja latviešu sociāldemokrātisko strādnieku partija, LSDSP. Daudz idejas atbalstīšanu tika izveidota partijas avīzes: avīzi "Cīņa", kā arī Šveicē izdevusi Sociāldemokrāts". 1905. gada revolūcijas 1906. jo LSDSP, paliekas bija daļa no krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas KSDSP kā autonoma latvijas Sociāldemokrātija KRĒMS. 1907. gada Štutgartes kongresa KRĒMS ir veikti Sociālistiskajā internacionālē.

1912. jūnijā jautri apstākļos, sauc par 4. KRĒMS kongress, kurā centrālās un Cīņa" versija sastāvs tika ievēlēts tikai lieliniekus, un kā rezultātā, gan sociāldemokrāti, beramkravu plūsma - lielinieki un mazinieki sāku strādāt diezgan patstāvīgi, no otras. 1918. gadā. maijā, XVI konference, kurā piedalījās tikai lielinieki, tika izslēgti no to rindām maziniekus, tāpēc, puse, kas sadalītas starp diviem savstarpēji nu vairs saistītajām pusēm: Sociāldemokrātijā lielinieki un latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija mazinieki. 17. jūnijā, latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pirmo slepeno konferenci, paziņoja par izstāšanos no lielinieciskās Latvijas sociāldemokrātijas un par mērķi izvirzīja Latvijas neatkarības atgūšanas.

                                     

2.1. Dalībnieki. Vadība

Partiju vada priekšsēdētājs, un ievēlētā valde. Atjaunotās LSDSP septiņpadsmit pastāvēšanas gados posmā no partijas priekšsēdētāja postenī atrodas desmit vadītāji: Valdis Šteins 1989 - 1990, Un latvijas republikas 1990. gadā, 1992. Gadā, Egils Baldzēns 1993. Gadā, Viņš Dinēvičs No 1994. Līdz 1995. gadam, 2006 - 2011, Arnis Mugurēvičs 1995 Un 1997, Jānis Ādamsons 1997. Gadā Juris Bojārs 1999 - 2002, 2005 - 2006, Dainis Īvāns 2002. Gadā, Guntars Jirgensons (lpp.(i) 2006. Gadā, Aivars Universitāte, 2011. - 2015. gadam Jānis Dinēvičs-2015. gadam. gadā.

Direktoru padome ir mainīgs, bet to skaits parasti tā ir aptuveni 20 partijas biedri. Kopš partijas atveseļošanās var novērot noteiktu partiju elite, kas cilvēkiem ir regulāras vēlēšanas, partijas valdes birojā. Tas pats gadījums ar priekšsēdētāju un priekšsēdētāja biedra posteņa kandidatūrām. Ja kārtējo iekšējo konfliktu kontekstā pārmaiņām partijas priekšsēža pieteikumu, tad sliktākajā gadījumā izmaksu postenis atcēla bijušā prezidenta iegūs jaunievēlētais priekšsēža biedra posteņa - tas.(i) novērota iekšējā vadītāju rotācija. Šāda tendence vērojama visās atjaunotās LSDSP pastāvēšanas laiku, un ir pierādīts, īpaši spēcīgu partiju iekšējā hierarhija un noteiktiem principiem, partijas elites iekšienē.

                                     

3.1. Partijas pārstāvība vēlētās iestādes. Saeimas

  • 10. Saeimas vēlēšanās (10. Parliamentary elections) - 1 ir dalībnieks vietnē. 2011. jo Lejiņš ir izņemta no LSDSP.
  • 6. Saeimas vēlēšanās, (6. The elections of the saeima) - neiekļuva 4.56% no balsošanas tiesībām, LSDSP, Latvijas Demokrātiskās darba partijas LDDP, un puse - "Tiesības", bija tur, jo koalīcija "Darbs un taisnīgums").
  • 11. Saeimas vēlēšanās, (11. The elections of the saeima) - neiekļuva 0.28% balsu.
  • 7. Saeimas vēlēšanās, 14. vietu skaits ir kopā koalīciju latvijas sociāldemokrātiskā Apvienība LSDSP, LSDP un Latgalē, DP.
  • 5. Saeimas vēlēšanās, (5. The elections of the saeima) - neiekļuva 0.66% balsu.
  • 9. Saeimas vēlēšanās, (9. The elections of the saeima) - neiekļuva LSDSP saraksta, bija arī partijas Latgales Gaisma Darba partija un KO pārstāvjiem.
  • 8. Saeimas vēlēšanās, (8. The elections of the saeima) - neiekļuva 4.00% balsu.


                                     

3.2. Partijas pārstāvība vēlētās iestādes. Pašvaldības. (Local government)

  • 2001. šogad Rīgas domes vēlēšanu 1. vieta 23.43% un 14 vietām partijas priekšsēdētāja dēls Gundars Bojārs kļuva par galvaspilsētas mērs, bet Māris Tralmaks izpilddirektora puses, pārstāvji, 2001. - 2005. gadā. gados ieņēma mēra amatos arī Rēzeknē, Informāciju un laiku tā, lai viņu Dziesmas.
  • 2005. šogad Rīgas domes vēlēšanās, partijas saņēma 9.57% 7-vietas SDS - 0.18%, UZSTĀŠANĀS - 0.18%. LSDSP bija spiesti doties uz opozīciju. Tomēr 2006. gadā. g pārstāvis Dainis Īvāns, tika ievēlēts par domes Vides komitejas priekšsēdētājs.
  • 2007. jo LSDSP priekšsēdētājs J. arī paziņoja, ka tā kļuva par pilsētas vicemēru.
  • 1997. janvārī, grupa "Tiesības" piebilda LSDP un martā Rīgas domes vēlēšanās no LSDSP un LSDP, vienotā sarakstā bija 1. vieta, ar 18.7% balsu, 11 piedāvājumus, tomēr palika opozīcijā. Pārliecinošu uzvaru LSDSP tajā laikā, uzvarēja Daugavpils pilsētas, kur saraksta vadīja Aleksejs Vidavskis.
                                     

3.3. Partijas pārstāvība vēlētās iestādes. Eiropas parlaments. (For the european parliament)

  • 2009. Eiropas parlamenta vēlēšanās, LSDSP ieguvusi 3.79% balsu, un tās kandidātu Eiropas parlamentā neiekļuva.
  • 2004. Eiropas parlamenta vēlēšanās, 4.77% SDS (2004. Elections to the european parliament, 4.77% SDS) - 0.34%, Rīga, latvija - 3.87% SDS - 0.25%.
                                     

3.4. Partijas pārstāvība vēlētās iestādes. 2017. gada pašvaldību vēlēšanas. (2017. the annual municipal election)

Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās Olaine, Tālrunis, Salds, Iecava, un Mazākus novadus, kā arī galvaspilsētā.

Olaines novads puse uzvarēja 10 no 17, reģionā 3. un 17., Salds, un Iecavas in - 1 no 17 vietas.

                                     

4. Darbība. (Action)

1989. mainās iekšpolitiskajai situācijai PADOMJU savienības, tika paustas grāmatas "Awakening", kas pirmo reizi parādījās doma, ka LSDSP atgūšanas latvijā. LSDSP atjaunošanas posms, kas sākas 1989. gada. esmu 26. jūlijā, kad LSDSP Ārzemju Komiteja, biežāk NEKĀ nav deleģēto, V. Šteinu, lai atjaunotu partijas darbību pirmajā dibināšanas Rīga komiteja, pēc tam, reģionos, pilsētās izveidotu klastera, un beigās, no 1. septembrī izveidi koporganizāciju vadības izveidot LSDSP latvijas maksāt. Kā nākamo uzdevumu, biežāk NEKĀ nav, audzis sasaukšanu atjaunotās LSDSP 20. kongress. 1989. 2. jūnijs. 3. decembrī Mellužos ieguva partijas, 20. pie jūras, un pēc brīža var redzēt, kā LSDSP atjaunošanu Latvijā. Partijas priekšsēdētājs, tika ievēlēts par, V. Šteins, par godu priekšsēdētājs - Brūns Ēkai), kas kopā ar Ārlietu Komitejas vēlēšanas, spēlēja lomu, priekšsēdētāja pirmā locekļa funkciju otrās dalībvalsts, kļuva Jānis Dinēvičs, trešajā locekļu Paul Butlers, un sekretārs - Normunds Beļskis. Daudz viņa atveseļošanās periodā, bija skaitliskā vērtība tikai 500 dalībnieku, no kuriem 100 bija biežāk NEKĀ nav locekļiem. Tačū, savukārt Pavasarī, laikā, kad daudz bija gan Ārlietu Komitejas atbalstu, un cilvēkiem, līderiem, tas ir skaidrs mērķis, finanšu un valsts atbalsta, taču tas nav maz darījušas, un nav kļuvusi par masu partiju.



                                     

4.1. Darbība. 1990. - 1992. gadā. (In the late 1990s. - In 1992. year)

Sākuma posmā, sākot no 1989. gada. gada līdz 1990. Decembrī-prezidents bija V. Šteins, ir tendence pārvērst par labēju nacionālistu radikālā partija asi pret reformkomunistiem. Vadlīnijās ir noteikts, ka LSDSP rindās nevar uzņemt ex-komunistu partijas biedru, vai latvijas komunistu partiju saistītu personu, kas nozīmē, ka daudz slēgtas, praktiski visas personas ar akadēmisko un vadības pieredzi. Šī iemesla dēļ izcēlās konflikts starp Valdi Šteinu un Jāni Dinēviču, kurš uzskata, ka partijas rindas ir pieņemt jebkuru lietderīgu kandidātam, neatkarīgi no viņa pagātnes. LSDSP sadalīti divās grupās, kur Q Dinēviča viedokļa ticīgajiem bija Rīgā organizācija. 1990. janvārī, LSDSP vadība izslēgšanas Rīgas ķermeņa. 1990. 1. - 2. decembrī Cēsīs, Cīrulīšos bija LSDSP 21 jūras, kas, V. Šteins zaudējis daudz priekšsēža amata un viņa vietā kā kompromisa figūra tika ievēlēts dzejnieks No latvijas republikas. LSDSP, šajā laika posmā, bija 800 dalībnieku. 1991. lpp. 28. - 29. lpp. gada decembrī, pēc tam, kad biežāk NEKĀ nav iniciatīvas LSDSP atkalapvienojās J. Dinēviča vadīja LSDP un notika amerikas LSDSP 22. kongress. Par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts U. latvijas republikas, par vietniekiem - E. Baldzēns, A. Mugurēvičs, J. Dinēvičs.

                                     

4.2. Darbība. 1993

Tikai pirms LSDSP 23. kongresa partijas vicepriekšsēdis E. Baldzēns tika ievēlēts par partijas valdes locekļiem: U. Smits, J. Dinēvičs un Mugurēvičs. Tautas nama telpas Rīgā, 1993. gadā. esmu 16. - 17. janvārī, notika grupa 23. kongress, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta priekšvēlēšanu kampaņu, uzsvaru liekot uz mantojumu valde un KP uzņēmuma darbību, kā skaidrs, postulēts, lai izveidotu masu partijas. Jaunais partijas līderis aktivitātes galvenokārt izpaudās vēlmi mainīt partijas statūtus un neveiksmes saistīt ar jebkuru iepriekšējo līderi.

1993. par LSDSP priekšvēlēšanu kampaņas bija neveiksme. Kā kļūdu, kas minēti visā Kalifornijā. dalībnieku sarakstu, kas, kā izrādījās, pēc Pilsonības un migrācijas departamenta dati ir personas, kas nav LATVIJAS republikas pilsoņi. Deviņi no ne-paraksts tika atcelta no visiem 107 dalībniekiem sarakstā. Vēlēšanu kampaņa ir izmantota daudz biedru nauda, un biežāk NEKĀ nav, Zviedrijā, secinājumi, no naudas, kas ir negatīvi atspoguļots plašsaziņas līdzekļos. Šajā laikā, puse, neprasmīgās propagandas sociāldemokrātus jauca ar LDDP, un sabiedrības galveno lomu spēlēja līderu aktivitātes, kur LSDSP līderis plašsaziņas līdzekļos parādījās lielākotiesu strīdi un konkurentu kritizēšanā. LSDSP, atbrīvots, ir ļoti maz politisko deklarāciju, un arī žurnālistus interesē daudz aktivitātes bija ļoti zems. 5. Saeimas vēlēšanās LSDSP nepārvarēja 4% barjeru.

Prese bija negatīvi atspoguļojas J. Dinēviča kā Augstākā Padome, loceklis darbībām, kas veicināja līderis popularitātes kritumu, uzņēmums. Apgalvojumi nospiediet ir pievērsta saistībā ar krievijas - latvijas līguma un Latavio lietas.

                                     

4.3. Darbība. 1994. - 1996. gadā. (1994. - In 1996. year)

Neizdevās finanšu izdevumus, kā arī neveiksmīgo vēlēšanu rezultātu, partijas centrālās komitejas, un biežāk NEKĀ nav, izjuta nepieciešamību mainīt partijas vadītāju, un 24. kongresā tika ievēlēts J. Dinēvičs. Jau kongresa laikā LSDSP, iekšpusē bija pašreizējā nodaļas J. Dinēviča iepriekšējā darba, tie nav apmierināti, vairāku deputātu partijas Centrālās Komitejas locekļi. Neilgi 24. kongresa puses atkal ir sadalīta divās naidīgās grupās. Partijas iekšienē Ilmārs Rutks, L. Balga, L. Pērkone izveidot labēji orientēta sociāldemokrātiskās partijas frakcija grupas iniciatīvas, un aizstāvēja prezidents uzskatot, ka viņa ir saimnieciskā darbība, kas var būt pamatota, jo daudz neaizsargā tikai intereses. Pagrieziens pa kreisi-meklē partijas frakcija akadēmijas prezidents ir zaudējis uzticību, jo katastrofāli samazinājies dalībnieku skaits, un puse ir plika pagrieziena prom nostrādājošo atbalstu LSDSP bija prombūtnē un nav atbalsta skolotāju streiks.

Partija 25. kongresā tika pieņemts lēmums veidot koalīciju ar saistītām personām un organizācijām. Partneri no partijas vadītāji izvirzīja J. Bojāra vadītās LDDP, tādējādi panākot vairākumu. 1995. 10. maijā, Rīgā, Bruņinieku ielā 29 / 31 notika vēlēšanu koalīcijas parakstīt nolīgumu, kas tika parakstīts ar trīs politiskās partijas no trim organizācijām. 1995. gadu, bija par LSDSP līderi cīņā ar Pie Bojāru par ietekmi koalīcijā. Koalīcijas partneri ultimāta, kas konfrontēja, divas koalīcijā esošās partijas, kā arī negatīvās ažiotāžas dēļ, jo nospiediet J. Dinēviča par saimniecisko darbību LSDSP, Centrālās komitejas, lai izvairītos no vēl par partijas tēla graušanu ierosinātais Jautājums: Dinēvičam atkāpšanās no prezidenta posteņa. 1995. esmu 26. kongresā par LSDSP priekšsēdētāju tika ievēlēts AAC skolotājs Arnis Mugurēvičs.

1996. janvārī, LSDSP CK ārkārtas sanāksmē tika konstatēts, ka daudz no tā ir tikai 250 dalībnieki. Partijas CC sastāv no 32 deputāti ārkārtas sēdi ierodas tikai 19. Visa Latvija bija tikai 3 faktiski ir nepieciešama LSDSP organizācija, Madonas, Cēsu, un Mazākiem uzņēmumiem.



                                     

4.4. Darbība. 1997. - 2006. gadā. (1997. - In 2006. year)

1997. 25. oktobrī Rīgā tika izveidotas divas puses - LSDP un LSDSP koalīcija latvijas sociāldemokrātiskā apvienība LSDA. 1999. lpp. 29. maijā, Rīgā, LSDSP 31. kongress pieņēma lēmumu par trīs partijas, LSDSP, LSDP un LDP apvienošanās vienā katlā. Prezidents tika ievēlēts Juris Bojārs, locekļu Egils Baldzēns, un Lauskis.

Neskatoties uz vadītājiem par iekšējo konfliktu, kas ir saistīts ar LSDSP netika gūti panākumi jebkurā no līdz šim formā vēlēšanu kampaņas, tieši koalīcijas 1998. gadā. 7. novembrī. Saeimas vēlēšanām, partija ieguva savu pirmo nopietno panākumu ar 123056 tautas balsojumā, iegūstot 14 locekļu posteņiem ir pavisam Parlaments. Koalīcijas panākumiem savienojumu nevar neminēt Jura Bojāra spilgtu personību lomu, un, spriežot pēc publikācijas presē, līderis aizpildīti visi trīs partijas, dzelzceļa loma šajā procesā. Trīs gadus vēlāk, jo LSDSP līderis Juris Bojārs spējuši izveidot daudz ārpolitikas stratēģiju un izmantoja visus iespējamos līdzekļus, kā rezultātā, arī 2001. gadā. gada pašvaldību vēlēšanās LSDSP ieguva 14 vietas pilsētā. Pēc tam, kad uzvaru Rīgas domes vēlēšanās LSDSP izveidoja koalīciju ar, un TB / LNNK drīz vien iespējams, un TB / LNNK koalīcijas kreiso un nomainīja vairākas nelielas partijas.

Ja Bojāra vadībā, kas izveidota ar LSDSP ārpolitikas stratēģija ir bijusi veiksmīga, tad puses iekšā klimata - slikti: LSDSP ir, atkal, bija sadalījusies divās nometnēs, no kurām viena sastāv no J. Bojāra sekotājiem un viens no bijušajiem partijas elites locekļi. Daudz pa kreisi, Egils Baldzēns un viņa sekotājiem, jaunas partijas latvijas sociāldemokrātiskā Savienība. Pēc tam, kad puse šķelšanos LSDSP 8. Parlamenta vēlēšanās nespēja pārvarēt 4% barjeru, bet līdz 2005. gadam. pašvaldību vēlēšanu pilsētā, uzvarēja tikai 7 sēdekļi.

Daudz 37. kongresa laikā, J. Bojāram bija atkāpties no partijas vadītāja posteņa un kongress ievēlēja Guntaru Jirgensonu.

                                     

4.5. Darbība. 2007. - 2010. gadā. (2007. - In 2010. year)

2009. oktobrī no partijas, LSDSP lpp. 41. kongresā tika noraidīts un LSDSP bijušais priekšsēdētāja Dineviča, gan valdes darbību. Iemesls tam bija vairāk nekā pieticīgi rezultāti, pēdējo pašvaldību un Eiropas Parlamenta eiropas parlamenta vēlēšanās. No 118 pašvaldībām vēlētāji ir atbalstījuši LSDSP sarakstu, 19 reģionos, kopumā ievēlot 37 dalībnieki. LSDSP kongresā tika atzīts, ka "stāvoklis LSDSP, kurā patlaban ir 996 biedri nevar uzskatīt par apmierinošu". Vairākās teritoriālās organizācijās periodiski strādā valde, bet grupas sanāksmes tiek rīkotas, kā arī LSDSP centrālās valdes sēdes bieži vien nav bijis kvoruma trūkuma dēļ, jo partijas līderi viņi to uzskata par vajadzīgu piedalīties. LSDSP, šogad, nav bijis klāt ne Valdība, ne pilsētas, bet tās pārstāvis Rihards Eigims tika atbrīvots no Daugavpils mēra amata. "Latvijas faktu" 2009. gadā. rudens partiju reitingu tabulās LSDSP vairs netika iekļauti.

2010. 10. aprīlī, ka partija no 42. kongresa delegāti, ar 121 balsis 24 balsis un viens delegāts ar balsu skaitu, lai ievēlētu apvienības "Atbildība" kopīgas ar bijušā eiroparlamentārieša Guntara Krasta vadīto apvienību Libertas.un Latvijas Apvienotās Policijas virsnieku asociācijas prezidents, jaunais Vienu partiju Latvijas kustība "Solidaritātes". Savukārt, LSDSP priekšsēdētāja vietnieks Atis Lejiņš un Ilmārs Gromuls, kā arī ģenerālsekretārs Ansis Dobelis, protestējot pret kongresa vairākuma balsojuma paziņoja atkāpšanos no amata. Vēlāk Atis Lejiņš, nolēma kandidēt asociācijas Vienotības vēlēšanu sarakstā, bez LSDSP kongresa lēmuma, bet no daudz viņu bija samazinājies tikai pēc vēlēšanām. Dobelis 2011. gadā. tika izveidota "tālredzīga", kas 2017. gadā. gadā tika pārveidota par partiju.

Pēc neveiksmes vēlēšanās, iegūstot 0.64% balsu, apvienība "Atbildība" pajuka likvidācijas process uzsākts līdz 2020. gadam. gadā. 2011. gada saeimas vēlēšanās LSDSP ieguva 0.28% balsu. Latvijas valsts politisko partiju vēsturē LSDSP ir unikāls piemērs līderiem nesaskaņas, un to dažādi viedokļi ilgākā laika periodā spēlēt šādu negatīvu lomu puses darbībām.

                                     

4.6. Darbība. No LSDSP pastāvīgiem politiskais spektrs. (Of the LSDSP to sustaining the political spectrum)

  • 2011. Sabiedrībā "Progresīve A. Dobelis., 2017. gadā. gadā tas kļuva par daudz "Advanced".
  • 2002. jo Sociāldemokrātu savienības SDS. Kopā ar daudz laika, tas atstāja arī SENDVIKAS, kas ir, tomēr, atgriezos 2003. gadā. gadā.
  • 2000. Daugavpils pilsētas partiju A. Vidavskis.
  • 2004. valsts Jaunatnes partija J. Kuzins, A., Kontanistovs.
                                     

4.7. Darbība. 2011 gada. gads. (In the 2011 year. year)

2014. jo LSDSP Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieguva 0.33% balsu un 12. Saeimas vēlēšanās nepiedalījās.

2017. gada pašvaldību vēlēšanās LSDSP bija veiksmīga reģionos, uzvarot Olaines novada un uzvarot trešo vietu reģionā.

2018. par Saeimas vēlēšanās, LSDSP piedalījās politiskās partijas SKG, kas iestājās latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija LSDSP, Kristīgo demokrātu savienības, KO un Gods kalpot mūsu Latvijas GKML. Asociācijas nepārvarēja 5% barjeru, iegūstot tikai 0.21% balsu un saeimā neiekļuva. Pēc vēlēšanām 2019. gadā. marta apvienību, kas sastāv no daudz, paziņoja integrāciju daudz un No sirds par Latviju pārstāvēja asociācijas atmoda. Par spēkā daļā par Atdzimšanu no LSDSP" sastāvu ir bijis balsoja partijas kongresā, bet daži tās locekļi atteicās to pieņemt. Aprīlī J. arī norādīja, plašsaziņas līdzekļiem apgalvoja, ka LSDSP nav pievienoties šīs asociācijas, jo nesaskaņas ar partneri no apvienības nosaukumu.

2019. Eiropas Parlamenta vēlēšanās, LSDSP piemēro atsevišķi un saņēmu 0.19% balsu. Puse nepiedalījās 2020". ikgadējā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

                                     

5. Ārējās saites. (External links)

  • Partijas kontā sociālajā tīklā jūsu draugus.lv.
  • Nākotnē Rīgas, projekta Rīgas izdevums atjauninājumu.
  • Kreisi.LV Sociāldemokrātisko ziņu portāls.
  • LSDSP īsā programma. (The LSDSP in the short program of the)
  • Partijas kontā sociālajā tīklā Twitter.
  • Jaunatnes sociāldemokrātiskā savienība. (The youth in the social democratic union)
  • Puse mājas lapā. (Half of the website)
                                     
  • partija sašķēlās divās savstarpēji nu vairs nesaistītās partijās Latvijas Sociāldemokrātijā lielinieki un Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partijā
  • Latvijas Sociāldemokrātiskā partija LSDP iepriekš Latvijas Demokrātiskā darba partija LDDP un Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija LNKP bija
  • Mazinieku partija oficiāli - Latvijas Strādnieku sociāldemokrātu mazinieku partija bija politiskā partija Latvijā Tā tika dibināta 1921. gadā un likvidēta
  • 1898 - 1917 - Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija - KSDSP 1917 - 1918 - Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku boļševiku partija - KSDS b P 1918 - 1925
  • Finanšu ministriju. Latvju demokrātu savienība Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Latviešu zemnieku savienība Demokrātiskais Centrs
  •   Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Progresīvā apvienība Bez partijas Neatkarīgais Latvijas Komunistiskā partija Latvijas Tautas
  • maijā partija kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko partiju iekļāvās Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā Divu latgaliešu partiju apvienošanās
  • Brīvībai LNNK Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Tautas partija Zaļo un Zemnieku savienība Vienotība Bez partijas Neatkarīgais
  • Austrālijā strādnieku kustībai ir sava politiskā partija kuru sauc par Darba partiju vai Strādnieku partiju piemēram, Leiboristu partija Lielbritānijā
  • Ebreju nacionāldemokrātu partija Mazinieku partija Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Bez partijas Neatkarīgais Latvijas Ceļš
  • ministriju. Latgales Zemnieku partija Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Latgales Zemnieku progresīvā
  • sīkgruntnieku partija Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Kristīgā nacionālā savienība Bez partijas Neatkarīgais Latvijas Tautas fronte
                                     
  • ministram. Latvijas Zemnieku savienība Latvijas Zaļā partija Latvijas Ceļš Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Bez partijas Neatkarīgais
  • Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija Atbildība - sociāldemokrātisko partiju apvienība Demokrātu partija Dzimtene Konservatīvā partija Jaunlatvija
  • 1 vieta Latvijas tautiski sociāldemokrātiskā partija Ceire - Cion Hitahdut - 1 vieta Latvijas ebreju sociāldemokrātiskā strādnieku organizācija
  • un Aizkraukles pagastu. Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Tautas partija Vidzemes partija Latvijas Reģionu apvienība Aizkraukles
  • gada 1. jūlijā, apvienojot Olaines pagastu un Olaines pilsētu. Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Olaines novads Olaines novada vēsture
  • ieguva Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas saraksts. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un
  • Strādnieku sports un sargs SSS, sarunvalodā - siseņi sākontēji Strādnieku sporta savienība, bija Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas LSDSP
  • saraksti: Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 30 vietas Latviešu zemnieku savienība - 17 vietas Apvienotā sociāldemokrātu mazinieku partija un
  • Jaunatnes Sociāldemokrātiskā Savienība ir 1917. gada 1. martā Pēterburgā dibinātās Sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības vēlāk - Darba Jaunatnes mantiniece
                                     
  • vēlētāju atbalstu ieguva Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksts. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 14 deputāti Politisko
  • politiskā partija kas dibināta 1897. gadā Viļņā, bet pēc Pirmā pasaules kara darbojās kā neatkarīga marksistiska partija Latvijā Partijas līde ris Latvijā bija
  • visiem balsstiesīgajiem. Saeimā iekļuva 25 saraksti: Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 32 vietas Latviešu zemnieku savienība - 16 vietas
  • gada bija Latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku partija 1906. gadā LSDSP iekļāvās Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas KSDSP sastāvā kā
  • pilsētas galva. Bez partijas Neatkarīgais Vācu militārā pārvalde Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija LSDSP Latviešu Zemnieku
  • Ceļš Latvijas Pirmā partija Reģionālās partijas 10 Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija - Jānis Dinevičs Darba partija Kristīgi demokrātiskā
  • Komunistiskā partija Latvijas Komunistiskā partija Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Jaunais laiks Jūrmala - mūsu mājas Pilsoniskā savienība
  • 1 vieta Latvijas tautiski sociāldemokrātiskā partija Ceire - Cion Hitahdut - 1 vieta Latvijas ebreju sociāldemokrātiskā strādnieku organizācija
  • Brīvībai LNNK TB LNNK Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija LSDSP Jaunais laiks Saskaņas centrs SC Bez partijas Neatkarīgais Gods

Users also searched:

latvijas komunistiskā partija bija par demokrātisku iekārtu latvijā., latvijas sociāldemokrātija, latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija bija par demokrātiju, lsdsp mājas lapa, lsdsp, nacionālā apvienība "pērkonkrusts" iestājās par vācisku latviju., sociāldemokrātija, sociāldemokrātu mazinieku partiju vadīja, Latvijas, latvijas, Strdnieku, Socildemokrtisk, bija, partija, prkonkrusts, strdnieku, socildemokrtisk, demokrtiju, socildemokrtija, komunistisk, latvijas socildemokrtija, lsdsp mjas lapa, lsdsp, demokrtisku, iekrtu, latvij, socildemokrtu, mazinieku, partiju, vadja, mjas, lapa, nacionl, apvienba, iestjs, vcisku, latviju, socildemokrtu mazinieku partiju vadja,

...

Encyclopedic dictionary

Translation

Lsdsp.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija Eiroparlamenta. Reliģiju, valodu, tradīcijas un kultūras mantojumu 46. Līdzīgi arī Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija savā programmā min, ka latviešu. Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija bija par demokrātiju. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija Diena. Tos iesniedza Tautas partija un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.​Joprojām neviens saraksts nav iesniegts Nīcas novada. Nacionālā apvienība pērkonkrusts iestājās par vācisku latviju. Personu rādītāji. Meklēšanas rezultāti. Enciklopēdijas. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Reģ. nr. 40008046127, Rīga, Lāčplēša iela 60, LV 1011. Amatpersonas, īpašnieki, apgrozījums, peļņa,. Latvijas komunistiskā partija bija par demokrātisku iekārtu latvijā. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija SKATIES. Revolucionāro notikumu dalībnieks Latvijā. LSDSP biedrs līdz 1921, pēc tam Latvijas Strādnieku sociāldemokrātiskās mazinieku partijas biedrs, 1928.





Sociāldemokrātu mazinieku partiju vadīja.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija IR.lv. Svetlana Kuprijanova Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija Viļānu novads Latviešu valodas līmenis, dzimtā. Latviešu valodas līmenis, 1979. Lsdsp mājas lapa. Laikraksta Gulbenēs Ziņas arhīvs. Nozīme bija arī tam, ka Latvija, tāpat kā Baltijas valstis kopumā un arī CAE valstis Sociāldemokrātiskā partija ir ciełi saistīta Zviedrijas Arodbiedrību federāciju, kurā 1993. Metālapstrādes strādnieku savienība izteicās par dalību ES, kamēr​.


Sociāldemokrātija.

Uz krēsliem Saeimā kandidē Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku. 1904. gadā nelegāli tika izveidota Latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku partija no 1906. gada – Latvijas Sociāldemokrātija, no 1918. gada. LSDSP Sākums. 12 partiju saraksti ar 227 kandidātiem pretendēs uz 19 deputātu vietām. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kandidātu saraksts. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija Uzņēmumu reģistrs. Tēvzemei un Brīvībai LNNK. 422. 8.00. 2. Saskaņa sociāldemokrātiskā partija. 1251. 23.71. 4. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.





Partiju saraksti DELFI.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Aldaru iela 8, Rīga, Latvija. 371 67356581. VissPiedāvājumi. Galerija. Video. Karte. Faili. Raksti. Sludinājumi. Durbe Primary School. Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija.


Birka: LA.LV.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Reģ. nr. 40008046127, Rīga, Lāčplēša iela 60, LV 1011. aktīvs, pārbaudi uzņēmuma darbības rādītājus,. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Darba partija, Kristīgi. Viens no izšķirošajiem politiskajiem lēmumiem 1918. gada novembrī bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas LSDSP. Vēsturiskā izziņa pdf formātā Latvijas Valsts arhīvs. Publicitāte Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija 03 2020 04 2020 05 2020 06 2020 07 2020 08 2020 09 2020 10 2020 11 2020 12.


Latvijas etniskās minoritātes un to pārstāvniecība starpkaru perioda.

Līdz ar to partijas ir savas kārtis atklājušas, un vēlētāji tagad var Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija Liepājas puses pārstāvji – 2. Aizputes novada vēlēšanās startēs arī Tautas partija un Latvijas. Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija LSDSP kā Latvijā vienīgā Eiropas Sociāldemokrātiskās partijas locekle Eiropas Parlamentā būs par:. Tukums State Gymnasium. Esam par drosmīgiem komentētājiem, tāpēc, lai komentētu, lūdzu, pieraksties: Pievienot komentāru. Ieiet Atpakaļ pie raksta. Aktuālākās ziņas. Ziņas.





Latvijas Reģionu apvienībai pievienojas Latvijas Aivis Biķernieks.

Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas KSDSP ietekmē 1906. gadā LSDSP iekļāvās KSDSP sastāvā kā Latvijas Sociāldemokrātija LSD. No 1909. Latvijas Valsts arhīvs. Dzejnieka Raiņa kādreiz, pirms vairāk kā simts gadiem veidotā partija, LSDSP šodien, 24.martā, ar skumjām Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Par politiskās partijas Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Un par 15 vietām domē sacentīsies septiņi politisko partiju un partiju sarakstus iesniedza Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Virtuālā tūre Brīvības bulvāris 36. Latvija un Klimata pārmaiņu finanšu instru notiks Latvijas Ekoskolu apbalvošana, kurā Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. 9.





Ko domā partijas: Skanstes tramvajs Pilsēta cilvēkiem.

No current entries in the Insolvency Register does not contain information regarding proceedings regulated by the Credit Institution Law. No commercial. Politiskās partijas teorija. Vēsture, 12. klase. Uzdevumi. Aļona Meškova Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija Viļānu novads Latviešu valodas līmenis, augstākā. Latviešu valodas līmenis, 1993. Kinomateriāli Nr. 28 Latvijas Sociāldemokrātiskā DOM PIEEJA. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Saraksts nr. 5 Grēks no solījumiem būvēt valsti Kopš neatkarības atjaunošanas cilvēki noslāņojušies mazā ļoti. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija 1188 uzņēmumu. Partijas nosaukums: Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Reģ. nr.: 40008046127. Informācija par maksājumu. Veids: Biedra nauda. Vērtība: LVL.


Skolotāju dienā – par skolotāju Jēkabpils novada pašvaldība.

Radies receklīgs kokteilis, kurā sakulti sociāldemokrāti, komunisti, sociālisti, strādnieki. Latvijas sociāldemokrāti tāpat kā pārējie Eiropā atzina šķiru cīņu. Bet Latvijas Tur ari ir tā lielā vēsturiskā atšķirība starp šīm partijām. Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija… Latvijas Vēstnesis. Latvijas Sociāldemokrātijas CK un Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komiteja Iskolata deklarācija par Latvijas. Jēkabpils novads ir trešajā vietā Latvijā pēc iesniegto kandidātu. Ansis rudevics 18.01.1890 30.06.1974 latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija 2. Search for: Previous Next. ansis rudevics 18.01.1890. LNVM izrādīs sociāldemokrātu Paula, Klāras un Bruno Kalniņa. Visticamāk, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija LSDSP nepievienosies topošajai partijai Atmoda, kur jau iekļāvusies partija No.





Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, 40008046127 par.

Neraugoties uz neveiksmi 10. Saeimas vēlēšanās, uz krēsliem Jēkaba ielā atkal kandidē Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija Historia. Parakstu vākšana Eiropas ombudam par Eiropas Komisijas EK rīcību, kas neatbilst tiesību aktiem un ir ļāvusi pasliktināt veselības aprūpi Latvijā. Ofiss, birojs. Komentāri par: Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija pošas. Par politiskās partijas Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanu 11.Saeimas vēlēšanām. This document has not​.


Biedra naudas KNAB.

1904. gada 20. jūnijs,. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija Sabiedrība un. Sižeti: LSDSP mītiņš, uzstājas Andrejs Veckalns Strādnieki pie fabrikas vārtiem, LSDSP gājiens, dalībnieku vidū Rainis Saeimas LSDSP frakcijas sēde. Pašvaldību vēlēšanās Pierīgas novados startēs 1186 kandidāti no. Pilna spektra ziņu un izklaides portāls. Televīzijas ziņu dienestu profesionāļu sagatavotās ziņas un analītika, kā arī labi zināmo zvaigžņu dzīves peripetijas un​.


Veimāras konstitūcija.

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904. gadā. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija varētu nepievienoties. Teorija tēmā Politiskās partijas. Politiskās partijas Latvijas Republikā pieslējās centra partijām LSDSP Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija pat. Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Ja esat iepazinušies ar partiju programmām un ekspertu viedokli par tām, tad izvēlei vēlēšanās vajadzētu būt vienkāršākai. Lai izvēli padarītu. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 1182 Info dienests. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija PP, 40008046127, Rīga, Lāčplēša iela 60, LV 1011. Viss par uzņēmumu no valsts un nevalstiskajiem.





...
Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →