Back

★ Jaunatnes politika



                                     

★ Jaunatnes politika

Jaunatnes politika ir mērķtiecīgu darbību kopums visās valsts politikas jomās, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, sociālo iekļaušanu un dzīves kvalitāti.

                                     

1. Jaunatnes politika Latvijā. (The youth policy in Latvia)

Jaunatnes politikas mērķis ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jauniešiem un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušo statusu.

Darba ar jaunatni ir uz jauniešiem orientēts plānotu praktisku pasākumu, lai nodrošinātu dzīves kvalitāti.

Lai sasniegtu jaunatnes politikas, ir izvirzīti šādi apakšmērķi:

  • Veicināt jauniešu sociāli ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un iekļaušanos sabiedrībā.
  • Attīstīt jaunatnes politikas koordināciju, veicinot jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā iesaistīto personu sadarbību, saskaņu un izpratni, atbalstot darba ar jaunatni īstenošanu pašvaldībās, veicinot jaunatnes informētības palielināšanos, kā arī pilnveidojot starptautisko sadarbību jaunatnes politikas jomā.
  • Lai veicinātu jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, jaunatnes organizācijās un jauniešu iniciatīvu grupās, kā arī iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, fiziskās aktivitātēs, sportā un kultūras pasākumi.
                                     

1.1. Jaunatnes politika Latvijā. Jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā iesaistīto personu. (The youth policy in the development and implementation of the persons involved in the)

Sākot no 2009.1.jūlijā Latvijā koordinējošā institūcija jaunatnes nozare, Izglītības un zinātnes ministrija.

Lai dienas laikā 2004.1.Oktobrī, 2009.1.pirms vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes jomā un tās koordinētu īstenošanu, tika nodrošināta Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gadā.gada 6. februārī.maija rīkojuma Nr. 281 Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija" 2.3.1. Ministru kabineta 2009. gadā.lpp.29.maija rīkojuma Nr. 359 Par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas reorganizāciju 2) ministrijas, Izglītības un zinātnes 2009.1.julia pārņēma no Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijavalsts politikas izstrādi jaunatnes jomā, kā arī par īstenošanas organizēšanu un koordinēšanu.

Tā kā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004. gadā.lpp.20.augustā rīkojums Nr. 581 atsevišķu Izglītības un zinātnes ministrijas funkciju nodošanu Bērnu un ģimenes lietu ministrijai", jo 2004.1.oktobrī, jaunatnes politikas attīstības organizācijas un koordinācijas funkcijas tika nodotas Bērnu un ģimenes ministrija.

ES neformālās izglītības programmas "Jaunatne darbībā" īstenošanu Latvijā, valsts aģentūra Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Valsts aģentūra "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošajām valsts ķermeņa. Ar "Jaunatne darbībā mērķis ir veicināt jauniešu pilsonisko apziņu un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgā darba, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. Plašāka informācija pieejama vietnē www.jaunatne.gov.lv

Jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, ir iesaistītas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, jaunatnes organizācijas, jauniešu iniciatīvu grupas, jauniešu neformālās grupas, kā arī biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, darba devēju organizācijas, reliģiskās organizācijas, jaunatnes pētnieki, kā arī citi uzņēmumi, kas veic darbu ar jauniešiem.

                                     

1.2. Jaunatnes politika Latvijā. Jaunatnes politikas koordinācijas process Latvijā. (The youth policy co-ordination process in Latvia)

Ņemot vērā to, ka jaunatnes politika ir starpnozaru sadarbības politika, jaunatnes politikas koordinācijas process, vai nu tieši, vai netieši saistībā ar jebkuru valsts politikas jomas, kas ietekmē jauniešus.

Jaunatnes politikas koordinācija ietver šādus būtiskus uzdevumus:

1)jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā iesaistīto personu sadarbība un saskaņotība starp aspektu attīstība vai uzlabošana, tiesību aktus, īstenojot pasākumus un nodrošinot finansējumu aktivitātēm, kas saistītas ar jaunatnes politiku, tajā skaitā nodrošinot labākas zināšanas un izpratni par jaunatni; 2)atbalsts pašvaldībām darba ar jaunatni īstenošanā vertikālo dimensiju, tostarp valdības atbalsts, ieskaitot vadlīnijas par atbalstu vietējām varas iestādēm; un (3)jaunatnes informācijas sistēmas pilnveide, nodrošinot informācijas koordināciju starp jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām un jauniešu informētības, (4)starptautiskās sadarbības koordinācija, kas nodrošina, ka jaunatnes politikas rezultātu izplatīšanu, labās prakses un saskaņotību ar starptautiskās jaunatnes politikas jomā.

Lai nodrošinātu jaunatnes politikas koordināciju, kas 2004. gadā.pat par Jaunatnes politikas koordinācijas padome ar Ministru prezidenta 2005. gadā.lpp.24.marta rīkojumu Nr. 188 Jaunatnes politikas koordinācijas padomes personālsastāvu", kas 2004. gada oktobrī.gada 30.novembrī, Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 1001 "Jaunatnes politikas koordinācijas padomes nolikums". Jaunatnes politikas koordinācijas padomes mērķis bija veicināt attīstību un īstenošanu valsts jaunatnes līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā. Kopš Jaunatnes politikas koordinācijas padomes izveidošanas līdz 2008.by beigās tas tiek rīkots 6 sanāksmes. Saistībā ar Jaunatnes likuma stāšanās spēkā 2009.1.janvārī, Jaunatnes politikas koordinācijas padomi aizstāt Jaunatnes konsultatīvā padome, kurā ir noteikumi, kas apstiprināti ar ministru KABINETA 2008. gadā.2. jūnijs.decembra sanāksmē. Padomes uzdevums ir izvērtēt situāciju jaunatnes politikas īstenošanā un sniegt ieteikumus ministrijai par prioritātēm jaunatnes politikā. Lai nodrošinātu, ka viedokļu apmaiņa starp jaunatnes organizācijām 2005. gadā.gada 6. februārī.jūlijā bērnu un ģimenes ministra rīkojumu Nr. 1-9.1 / 20 tika izveidota ar Valsts jaunatnes konsultatīvā komisija, 2007.šajā gadā tā tika dibināta. 2007. gadā.lpp.28.februārī bērnu un ģimenes ministra rīkojumu nr.1 9.1 / 9, kas izveidota Jaunatnes organizāciju konsultatīvā komisija, kas sastāv no 12 jaunatnes organizāciju ieceltie locekļi. Jaunatnes organizāciju konsultatīvā komisija ir padomdevēja institūcija, kas izveidota, lai nodrošinātu jaunatnes organizāciju līdzdalību jaunatnes politikas plānošanā, īstenošanā, novērtēšanā un analīzē, kā arī nodrošinātu mērķtiecīgu un efektīvu jaunatnes attīstību.



                                     

1.3. Jaunatnes politika Latvijā. Attīstības plānošanas sistēma jaunatnes politikas jomā. (The development of the planning system in the field of youth policy in the field of)

Kā pirmais solis valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokuments ir izstrādāta Jaunatnes politikas valsts programma 1998 2002.par gadu, kas ņēma vērā ministru Kabineta Ministru 1998.10.marta tiesas sēdē valsts budžeta programmas īstenošanai netika piešķirti. Pirmais Jaunatnes politikas valsts programma, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrijas, Jaunatnes politikas valsts programma 1998 2002.novērtēšanas, ko veica Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota un apstiprināta starpministriju darba grupa, liecina, ka liela daļa uzdevums nav izpildīts, vai ir izpildīts daļēji, jo tas nav piešķirts valsts budžeta finansējums darbības veikšanai. Savukārt 2002. gadā.esmu 19.martā ministru Kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Valsts Jaunatnes politikas koncepcija, kura mērķis bija radīt priekšnoteikumus vienotas un ilgtspējīgas jaunatnes sistēmu un attīstībai visos publiskās pārvaldes līmeņos, kā arī, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par jaunatnes politikas būtību un nozīmīgumu sabiedrības integrācijas procesu eiropas ekonomikā.

2004.gadā ir izstrādāta Jaunatnes politikas valsts programma 2005 2009.gadā. Saskaņā ar Valsts Jaunatnes politikas koncepciju, Jaunatnes politikas valsts programmas 2005 2009.par gadu, tika izstrādāta Jaunatnes politikas valsts programma attiecīgajā gadā, kas nosaka prioritātes un uzdevumi, kas jāveic, lai īstenotu minētajos dokumentos noteiktajiem mērķiem.

2008.gadā Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas darbības rezultātā ir izstrādāta Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009 2018.apstiprināts 2009. gadā.lpp.20.aprīļa Ministru Kabineta rīkojums Nr. 246, kas ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments turpmākajiem 10 gadiem, kura mērķis ir panākt saskaņotas jaunatnes politikas īstenošanu un tās koordināciju, identificēti prioritārie rīcības virzieni un politikas, darbības izstrādāto redzējumu saistībā ar jauniešu dzīves kvalitāti un jaunatnes politikas īstenošanu. Pamatnostādnes aizstāj 2002. gadā.gadā apstiprināto Valsts jaunatnes politikas koncepciju, un pamatojoties uz pamatnostādnēm, ir izstrādāta Jaunatnes politikas valsts programma 2009.Līdz 2013. gadam.par gadu, kurā noteikti konkrēti pasākumi pamatnostādnēs noteiktā mērķa un uzdevumu.

Pamatnostādnes nosaka, ka jaunatnes politikas īstenošanas procesā pastāv trīs dimensijas, kas ir cieši saistītas un ietekmē viena otru. Vienmērīgi attīstīta jaunatnes politikas co-jauniešu līdzdalība un brīvā laika, lai produktīva izmantošana, jauniešu sociāli ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un integrāciju sabiedrībā. Visas šīs jaunatnes politikas dimensijas ir politiskajā dienas kārtībā un politikas īstenošanā izmantot politiskie līdzekļi, lai nodrošinātu situācijas uzlabošanos un jauniešu dzīves kvalitātes būtisku palielināšanos kopumā. Jaunatnes politikas vārdā attīstību, ja visas trīs jaunatnes dimensijas mijiedarbojas.

                                     

1.4. Jaunatnes politika Latvijā. Jaunatnes politikas tiesiskais regulējums. (The youth policy, the legal framework)

Darbs pie likumprojekta "Jaunatnes likums" tika uzsākts 2002. gadā.gadā. 2005.4.augustā, likumprojekts ir atzīts par Valsts sekretāru sanāksmē, un, 2006. gadā.lpp.28.februārī, ministru Kabinets atbalstīja likumprojektu Parlamentā. Pēc vairāk nekā divu gadu debatēm parlamenta 2008. gadā.par 8.maijā, likumprojekts tika pieņemts saeimā un stājās spēkā 2009.1.janvārī.

Jaunatnes likuma mērķis ir uzlabot jauniešu-personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jauniešiem. Jaunatnes likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistīto un savas zināšanas politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jauniešiem. Jaunatnes likums ir vecumposms, kā arī kritērijus, saskaņā ar kuriem sabiedrības uzskata par jaunatnes jomā. Jaunatnes likuma uzsver, ka valstij un pašvaldībai ir jāveicina jauniešu neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu, fiziskās aktivitātes un iesaistīšanos kultūras dzīvē kā būtiskus brīvā laika, lai ražošanas vajadzībām. Tajā pašā laikā, lai Jaunatnes likumā noteikts, ka pašvaldības speciālisti, jaunatnes lietu speciālisti tiks apmācīti ministru kabineta rīkojumu.

Jaunatnes likuma ieviešanai izstrādāti trīs Ministru Kabineta:

Ministru kabineta 16.12.2008. noteikumi un nosacījumi Nr. 1047 "Jaunatnes speciālistu apmācības procedūras

Ministru kabineta 16.12.2008. noteikumu un nosacījumu Nr 1018 Procedūru dotācijas no valsts budžeta finansējuma, kas ir paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni",

Ministru kabineta 02.12.2008. noteikumi Nr 1018 Jaunatnes konsultatīvās padomes regulu".

2008.esmu 16.decembrī Ministru Kabinets pieņēma noteikumus (Nr 1018 "piešķiršanas Kārtību no valsts budžeta finansējuma, kas ir paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni" ir izstrādāts saskaņā ar Jaunatnes likuma 12. pantu, kas nosaka, ka valsts budžeta līdzekļus, organizējot projektus, kuru mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbā ar jauniešiem, nosaka Ministru kabinets. Jaunie noteikumi stājās spēkā 2009. gadā. 1. jan.

2008.esmu 16.decembrī Ministru Kabinets pieņēma noteikumus un nosacījumus Nr. 1047 "Jaunatnes speciālistu apmācības kārtība paredz, ka profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes, jaunatnes speciālista, lai iegūtu divu gadu laikā no dienas, kad viņš ir pieņemts darbā, apgūstot jaunatnes speciālistu apmācības programmu ne mazāk kā 80 akadēmisko stundu. Apmācības programmas jaunatnes lietu speciālistiem būs jāapgūst pedagoģija, psiholoģija, jauniešu veselības, biznesa, tiesību, komunikācijas un jaunatnes politikas pamati, projektu vadība, vides zinātnes pamati un jauniešu neformālā izglītības organizēšanas paņēmienus un principus.

2008.2. jūnijs.decembra Ministru Kabineta noteikumiem Nr 985 Jaunatnes konsultatīvās padomes regulā noteikts, ka pirms šīs regulas stāšanās spēkā 2009. gadā. 1. janvārī kārtējā Jaunatnes politikas koordinācijas padomi aizstās Jaunatnes konsultatīvā padome.

Jaunatnes konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Jaunatnes konsultatīvās padomes uzdevums ir izvērtēt situāciju jaunatnes politikas īstenošanā un sniegt ieteikumus ministrijai par prioritātēm jaunatnes politikā. Jaunatnes konsultatīvā padome būs pārstāvēti valsts pārvaldes, pašvaldību un jaunatnes organizāciju tiek nodoti pārstāvji, jauniešu organizāciju padomes pārstāvji, veidlapas, vismaz pusi no Jaunatnes konsultatīvās padomes veidā.

2006.gads aizsākās darbs pie projekta (Jaunatnes speciālista profesijas standarts". 2007.šajā gadā projekts tika iesniegts Izglītības un zinātnes ministrija izskatīšanai Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē un 2008. gadā.lpp.21.maijā, tika panākta vienošanās, 2008. gadā.lpp.21.var zināt.Nē.4, 6.1., un profesijas standartam 2009. gadā.lpp.20.janvārī, ietvēra "Profesiju klasifikatorā".

Profesijas standarts nosaka jaunatnes speciālista pamatfunkcijas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās kompetences, prasmes un zināšanas. Vairākas pašvaldības jau ir noteikta persona, kas veic jaunatnes speciālista funkcijas vai funkcijas. Šī persona veic darbu jomā sadarbojas ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām, izstrādā priekšlikumus jaunatnes politikas izstrādē, īstenošanā un koordinēt informatīvus un izpratnes veidošanas pasākumus, projektus un programmas jaunatnes politikas jomā, sekmē jauniešu izglītības, veicina jauniešu brīvprātīgo darbu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, konsultē jauniešus jaunatnes politikas jomā, kā arī par pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu, kā arī veicināt jauniešu personības attīstību.

                                     

1.5. Jaunatnes politika Latvijā. Darba ar jaunatni īstenošanu pašvaldībās. (Working with the youth in the implementation of the local governments)

Pašvaldības, pildot savas funkcijas, piedalās valsts jaunatnes politikas jomā. Tās var veikt arī vietējā līmeņa dokumentus jaunatnes politikas jomā. Pašvaldības var izveidot institucionālo sistēmu, lai nodrošinātu, ka darbs šajā jomā, nosakot atbildīgo institūciju vai ieceļot jaunatnes lietu speciālistu - personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni, izveidojot jaunatnes konsultatīvo komisiju vai paredzot citu kārtību, kas veic darbu ar jauniešiem. Institucionālo sistēmu darbam ar jauniešiem pašvaldībā sastāv no darba ar jauniešiem iesaistīto personu, pašvaldības iestādes, kas ir jauniešu brīvā laika lietderīgu izmantošanu, kā arī citu vietējo varas iestādes, kas ir atbildīga par darba ar jaunatni īstenošanu.

Tā kā jaunatnes politika ir starpnozaru politika, to ietekmē dažādi virzieni, ar atbalstu darbs ar jaunatni pašvaldībās sniedz pastarpināti dažādas valsts pārvaldes institūcijas atbilstoši savai kompetencei.

Ir jau 39 jauniešu centri, kas laikā no 2004. līdz 2008. gadam.par gadu, kas tika izveidota ar Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas finansiālajam atbalstam. Paralēli ar jauniešu centru izveidei pašvaldība ir atvērusi vairākus 42 jauniešu centrus. Kopā ir 81 jauniešu centrs.

Jauniešu centrs ir viens no pašvaldības darba ar jaunatni īstenošanas instrumentiem un institucionālās sistēmas darbam ar jaunatni locekļiem. Jaunatnes centrs ir īpaši nozīmīgs posms starp neaktīvo" un aktīvo" cilvēks, šī ir vieta, kur cilvēki ar dažādām interesēm un dzīves pieredzi ir pieejama lietotājam draudzīga, atvērta un atbalstoša vide. Jauniešu centrs jaunatnes jomā sadarbojas ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām.

Lielākā daļa pašvaldības ir atbildīgas par darbu jaunatnes, gan finanšu resursu, gan cilvēkresursu trūkuma dēļ. Vietējo jauniešu koordinatoriem, jaunatnes speciālistiem ir būtiska loma jaunatnes politikas īstenošanā pašvaldībā. Pēc 2008. gadā.gadā Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu miinistrijas veiktās pašvaldību aptaujas, Latvijā ir 68 pašvaldību jaunatnes koordinatori, kas atbilst vai daļēji atbilst konkrētām vietējām jaunatnes speciālistu rekomendētam uzdevumu aprakstam. Lai uzlabotu darbu ar jauniešiem, kas piedalās pasākumos, organizē darba un pieredzes apmaiņas semināri par dažādām aktuālām tēmām.

Jaunatnes speciālista, lai veiktu darba jomā sadarbojas ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām, izstrādā priekšlikumus jaunatnes politikas izstrādē, īstenošanā un koordinēt informatīvus un izpratnes veidošanas pasākumus, projektus un programmas jaunatnes politikas jomā, sekmē jauniešu izglītības, veicina jauniešu brīvprātīgo darbu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, konsultē jauniešus jaunatnes politikas jomā, kā arī par pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu, kā arī veicināt jauniešu personības attīstību.

Jauniešu centru, un vietējās jaunatnes koordinators, jaunatnes speciālistiem un sazinieties uzdevumi jaunatnes politikas politiku un aktualitātēm jaunatnes jomā Latvijā, var atrast jauniešu iespēju portālā Jaunatneslietas.mt.



                                     

2. Jaunatnes informācijas sistēmas attīstība. (The youth of the information systems development)

Jaunatnes informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt jauniešiem iespēju savlaicīgi iegūt viņiem aktuālu informāciju, veidojot jaunatnes informācijas sistēmu kā informācijas tīkls, kas aptver visu Latviju, un tas ir saistīts ar līdzīgas informācijas sistēmām Eiropas Savienībā. Tur nav saskaņota, labi strukturēta un vienota jaunatnes informācijas sistēmas ir jāpielāgo informācijas, kas tiek ieviesti, lai visi jaunie cilvēki. Lai nodrošinātu konsekventu avotu darbību jaunatnes jomā, ir jāizmanto visas valstī esošās iespējas - valsts un pašvaldību kontaktpunktu un internetresursus, dažādu speciālistu, izglītības iestāžu, jaunatnes organizāciju, jauniešu centru un citu jaunatnes iniciatīvu grupu iespējas.

Iesaistot dažāda līmeņa resursus, paredz iespēju jauniešiem atrast informāciju par izglītības iespējām, veselības aprūpi, ar integrāciju darba tirgū saistītiem jautājumiem, par iespējām lietderīgi izmantot brīvo laiku, pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, brīvprātīgo darbu, kā arī par sporta aktivitātēm, sociālo pakalpojumu un citiem aktuāliem jautājumiem.

Uz informācijas trūkumu par būtisku faktoru, kas traucē jauniešiem līdzdarboties lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Jauniešiem ir daudz informācijas avoti, bet bieži vien jaunieši neizmanto šos avotus informācijas ieguvei, jo, atsaucoties uz pētījuma" Jauniešu sociālo un politisko pētījumu Latvijā" rezultāti, visbiežāk jaunieši informāciju gūst no draugiem par 72%. Salīdzinoši bieži izmantotais informācijas avots un interneta 28%, retāk informācija tiek iegūta no afišām par 19%, un, ka masu medijos līdz 18%.

Tāpēc, lai informētu jauniešus un darbā ar jaunatni iesaistītās personas par jaunatnes politikas uzdevumus, principus un politiku, kā arī par jauniešu iespējām, samazinot nepietiekama izpratne par neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu, kā arī citu sociālo darbību 2007. gadā. lpp. 29. novembrī tas tika atklāts ĪPAŠĪBAS, kas izveidota jaunatnes portālā Jaunatneslietas.lv

Portāls ir nepārtraukti uzturētas uz interneta un tā satura atjaunināts. Portāls satur informāciju par aktualitātēm jaunatnes politikā, jaunatnes politikas kā arī neformālās izglītības, brīvprātīgā darba un brīvā laika, efektivitāti, nodarbinātība, jauniešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā, par pētījumiem jaunatnes jomā, projektu iespējām, portālā ir jaunatnes organizāciju un pašvaldību jaunatnes koordinatoru saraksts, iespēja izteikt savu viedokli un priekšlikumus jaunatnes politikas veidotājiem, un nodrošina atgriezenisko saiti ar lietotāju.

                                     

3. Starptautiskā sadarbība jaunatnes politikas. (International cooperation in the field of youth policy)

Starptautiskā sadarbība jaunatnes jomā ir viens no būtiskākajiem mehānismiem, kā veicināt valsts jaunatnes politikas kvalitatīvu izstrādi un īstenošanu par kopējo ES dalībvalstu jaunatnes politikas attīstības. Viens no būtiskākajiem ieguvumiem, īstenojot starptautisko sadarbību jaunatnes jomā, ir labās prakses apmaiņu, kas ir analīze, un kā rezultātā ar minimāliem resursiem ir iespējams sasniegt lielāku ieguvumu.

Sākot no 2009.1.jūlijā, starptautiskā sadarbība jaunatnes jomā Latvijā koordinē Izglītības un zinātnes minsitrijas, koordināciju un institucionālo sadarbību jaunatnes jomā starptautiskajās institūcijās, piemēram, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes, gan divpusējo un daudzpusējo sadarbību. Starptautiskās sadarbības daži no jaunatnes politikas ietvaros īsteno visas jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītās personas.

Galvenās starptautiskās sadarbības mērķi jaunatnes jomā ir šādi:jaunatnes politikas koordinācijas uzlabošana un atbildīgo personu darbības efektivitātes palielināšana jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā Eiropas Savienības dalībvalstu labāko praksi, un jebkuru citu svarīgu informāciju, lai apmainītos ar Latvijas intereses ES un starptautiskās jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā jaunatnes valsts politikas rezultāti par informētību, veicināt Ārvalstu finanšu resursu piesaiste jaunatnes politikas un jauniešu iniciatīvas.

Eiropas līmeņa jaunatnes politikas tiesiskais pamats ir 1957.esmu 25.martā Romā parakstītais Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, kurā ir iekļauta šāda sadaļa Sociālā politika, izglītība, arodmācības un jaunatne", XI sadaļa, bijusī VIII sadaļa, kam Latvija pievienojās iestājoties Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma XI sadaļā minēto, Eiropas Savienības jaunatnes politika ir izdotas direktīvas vai regulas, bet pilnīgi respektē dalībvalstu Eiropas Savienība, kopumā projekta mērķiem. Tādēļ tiesību aktiem jaunatnes jomā, kas tiek pieņemti Eiropas Savienības līmenī, ir ieteikuma raksturs, un balstoties uz šajos tiesību aktos noteikto katrai valstij ir jātiecas sasniegt labākus rezultātus jauniešu apstākļu uzlabošanai nacionālajā līmenī.

Eiropas Komisija pieņēma Balto grāmatu par dokumentiem, kas ietver ieteikumus dalībvalstu pasākumiem konkrētās politikas jomās. Baltā grāmata (Jauns impulss Eiropas jaunatnei", kurā ir izklāstītas pamatnostādnes Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, tika pieņemta 2001. gadā.novembrī. Pamatojoties uz Balto grāmatu (Jauns impulss Eiropas jaunatnei" 2002. gadā.jūnijā tika pieņemta Padomes rezolūcija atvērtās koordinācijas metodes ieviešanai jaunatnes politikas sadarbībā. Šī metode dod iespēju Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai sasniegtu konkrētu definīciju vispārīgi mērķi, proti, kopīgu spēku. Jaunatnes lietu sadarbībā atvērtās koordinācijas metode ir visdemokrātiskākā no visiem atvērtās koordinācijas metodes procesiem.

2002.esmu 27.jūnijā Padome pieņēma rezolūciju par atvērto koordinācijas metodi kā jaunu pieeju jaunatnes politikas sadarbības jomā un vienlaicīgi apstiprināja četras tematiskās jomas: līdzdalība, informācija, brīvprātīgās aktivitātes un labāka jaunatnes izpratne un zināšanas par to.

2003.gada 25.novembrī Padome pieņēma rezolūciju par eiropas savienības jauniešu līdzdalības un informācijas jomā 2004. gadā.esmu 15.novembrī Padome pieņēma rezolūciju par kopīgiem mērķiem jauniešu brīvprātīgajam darbam.

Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par sadarbību Eiropas Padomes līmenī jaunatnes jomā. Ministrija ir pārstāvēta eiropas Padomes Eiropas Jaunatnes direktoru komitejā, kas ir būtisks mehānisms, lai padome varētu sadarboties jaunatnes jomā. Eiropas Padomes jaunatnes jomā nodrošina plašu metodoloģisko atbalstu un dažādus informatīvos materiālus, kā arī apmācības un dažādus komunikācijas tīkli, resursu trūkuma dēļ netiek Latvijā izmantoti pilnībā. Latvija ir pārstāvēta Eiropas Padomi, Eiropas Jaunatnes Centru Tīkla, Eiropas Tīkla Jauniešu Centrs, kurā aktīvi līdzdarbojas sešpadsmit valstu Padomes valstīm. Tas ir tīkls, kas ir dalībvalsts iestāde, kas atbild par jaunatnes politiku un jauniešu centrus. Tā ietvaros darbojas Eiropas Jaunatnes centru tīkla birojs, kas attīsta vietējo jauniešu centru sadarbību, metodoloģisko atbalstu, veicināt informācijas apmaiņu, apmācības, jauniešu centru darbiniekus un īsteno dažādus projektus tīkla ietvaros.

Savukārt, 2009. gadā.esmu 27.aprīlī Eiropas Komisija publicējusi paziņojumu Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija - ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus", kas ir papildu atjaunoto sociālo programmu Eiropas Komisija uzsāka 2008. gadā.gadā. Stratēģijas mērķi ir piedāvāt vairāk iespēju, jauniešu izglītību un nodarbinātību, veicināt sabiedrības atvērtību pret jauniešiem, un veicināt tās efektīvu līdzdalību un veicināt solidaritāti starp jauniešiem un sabiedrību.

Jauno Eiropas Savienības jaunatnes politikas stratēģijas" Ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus", ir bijis, ka jaunieši ir viena no visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, īpaši pašreizējos ekonomikas un finanšu krīzes, un novecojošā sabiedrībā jaunieši ir vērtīgs resurss. Tas ir, pamatā tiks izmantota starpnozaru pieeja, kā arī veikta īstermiņa un ilgtermiņa rīcības saistībā ar svarīgākajām politikas jomām, kas skar jauniešus, jo īpaši jauniešu izglītību, nodarbinātību, radošumu un uzņēmējdarbību, sociālo iekļautību, veselību un sportu, pilsonisko līdzdalību un brīvprātīgo kustību. Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, ir nepieciešams, lai uzsvērtu jaunatnes dimensiju, ņemot vērā, ka stratēģija izaicinājums.

                                     
  • Latvijas Jaunatnes padome LJP ir 1992. gadā dibināta jaunatnes nevalstisko organizāciju NVO un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem vecumā līdz
  • Latvijas Jaunatnes partija Latvijas Jaunatnes padome Latvijas Studentu apvienība
  • Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienība LĻKJS 1918. gada 29. oktobrī izveidoja Krievijas komunistiskās jaunatnes savienību KKJS bet 1924
  • Vladislava Šķēle dzimusi 1986.gadā ir jaunatnes politikas un sociālās jomas eksperte, pasniedzēja, politiķe. Dzimusi un dzīvojusi Ogrē, šobrīd dzīvo
  • Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000. gada Valsts valodas likums. Valodu politikas ietvaros dažādas
  • Jaunatnes organizācija Protests ir politiska Latvijas jauniešu biedrība, kas nodarbojas ar sociāldemokrātisku un vides aizsardzības aktīvismu. Tā ir
  • Jaunatnes Sociāldemokrātiskā Savienība ir 1917. gada 1. martā Pēterburgā dibinātās Sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības vēlāk - Darba Jaunatnes mantiniece
  • pārvaldes iestāde izglītības un zinātnes nozarē, kā arī sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas jomā. Izglītības un zinātnes ministriju politiskā līmenī
  • sekretārs Centrālās komitejas Jaunatnes Kazahstānas 1989 un priekšsēdētājs Valsts Kazahstānas Republikas komitejas jaunatnes jomā 1991 New Kazakh Government
                                     
  • politikas pētniecības centra Providus vadītāja. Providus mērķi A. Tēraudas vadībā bija laba pārvaldība, pretkorupcijas politika mediju politika
  • Latvijas Jaunatnes partija bija kreisa politiskā partija, kuru dibināja 2004. g. decembrī uz virknes bijušo LSDSP un LSP biedru, kā arī biedrības Darba
  • No 2013. līdz 2017. gadam bija Vācijas ģimenes, senioru, sieviešu un jaunatnes lietu ministre Angelas Merkeles trešajā kabinetā un bija tā gados jaunākā
  • Klubs Māja - jaunatne vienotai Eiropai ir nevalstiska jauniešu organizācija, kuras mērķis ir līdzdarboties Eiropas Savienības jaunatnes procesos, projektos
  • apstiprināts par Kandavas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktoru. 2014. gadā V. Krūmiņš iesaistījās politikā un no Latvijas Reģionu apvienības LRA
  • Ceire - Cion ivritā: צעירי ציון - Cionas jaunatne bija ebreju politiskā partija Latvijā. Tās vadītājs bija Maksis Lazersons. Tā apvienoja cionisma un
  • 1934. gada 14. martā Tukuma apriņķī. Mācījās Rīgas Raiņa 8. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā, strādāja akmens apstrādes rūpnīcā Granīts Atmodas
  • nometnes ar mērķi rosināt un veicināt ārpus Latvijas dzimušās latviešu jaunatnes latvisko identitāti. Nosaukums ir atvasināts no reizrēķina ar domu sniegt
  • multifunkcionālais jaunatnes iniciatīvu centrs. No 2012.gada novadā strādā jaunatnes lietu speciāliste, kuras galvenais pienākums ir koordinēt darbu ar jaunatni novadā
  • olimpisko spēļu izveide, Paraolimpiskās spēles sportistiem invalīdiem, Jaunatnes olimpiskās spēles pusaudžiem. SOK tāpat ir nācies pielāgoties ekonomiskajai
  • darbības kvalitāti. Šī darbība veicina politiskās sadarbības attīstību jaunatnes vidū Eiropas līmenī, pārsvarā izraisot dialogu starp jauniem cilvēkiem


                                     
  • Dienvidslāvijas komunistiskās jaunatnes savienības aktīvists. Ivanovs Skopjes Universitātē ieguva maģistra grādu politikas zinātnē, vēlāk arī filozofijas
  • ģimnāzijā. Strādāja Kuldīgas avīzē Kurzemnieks bija sociāldemokrātu jaunatnes organizācijas biedrs. Pēc Ulmaņa apvērsuma pazaudēja darbu un iesaistījās
  • dzīvi, nākamajās konkursa kārtās runātāji pievēršas tādiem tematiem kā politika pamattiesības un cilvēktiesības, vēsture un Eiropa. Debates vērtē žūrija
  • komandas veidošanas trenere. Strādājusi arī Sabiedriskās politikas centrā Providus un Latvijas Jaunatnes padomē kā Jauniešu Ministru kabineta veidotāja un
  • individuālajā distancē ieņēma 17. vietu. 2012. gadā kļuva par Baškortostānas jaunatnes politikas un sporta ministra vietnieku. Павел Муслимов biathlon.com.ua krievu
  • par nepieciešamību izdevumus samazināt. To var nodrošināt tikai miera politika un attiecību uzlabošana ar ASV, rietumvalstīm un Ķīnu. The Nobel Peace
  • izaicinājumi 2000. gadu sagaidot Zalcburga, Austrija Latvijas reģionālā politika - jaunu darba vietu radīšanas iespējas Rokfellera fonda programma, Belladžio
  • piedalījies vadības un mārketinga kursos Dānijas pilsētā Odensē, kā arī jaunatnes organizāciju vadītāju kursos Zviedrijā un Vācijā. No 1995. līdz 2005.
  • organizācjās: Rural Youth Europe, Latvijas pilsoniskā alianse, Latvijas jaunatnes padome, Zemnieku saeima, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome
                                     
  • Sociāldemokrātiskās partijas biedrs. Roberts Putnis ir viens no Klubs Māja - jaunatne vienotai Eiropai izveidotājiem, biedrības Eiropas Kustība Latvijā valdes

Users also searched:

eiropas jaunatnes dialogs, jaunatnes dialogs, jaunatnes lietas, jaunatnes lietu speciālists kursi, jaunatnes mērķi, jauniešu galvaspilsēta, jauniešu organizācijas dibināšana, vispārējie rādītāji darba ar jaunatni vērtēšanai pašvaldībās, Jaunatnes, jaunatnes, dialogs, jaunieu, jaunatnes dialogs, visprjie, eiropas jaunatnes dialogs, jaunieu organizcijas dibinana, jaunatnes mri, lietas, galvaspilsta, mri, jaunieu galvaspilsta, darba, jaunatni, vrtanai, pavaldbs, lietu, specilists, kursi, eiropas, organizcijas, dibinana, rdtji, politika, Jaunatnes politika, jaunatnes lietas, jaunatnes lietu specilists kursi, visprjie rdtji darba ar jaunatni vrtanai pavaldbs, jaunatnes politika,

...

Encyclopedic dictionary

Translation

Vispārējie rādītāji darba ar jaunatni vērtēšanai pašvaldībās.

Jaunatnes politikas tiesiskais ietvars Latvijā. Izglītības un zinātnes ministrija aicina pašvaldību un nevalstisko organizāciju jaunatnes darbiniekus pieteikties dalībai jaunatnes darbinieku mācību programmā. Jaunatnes lietas. Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2015.–2020.gadam. Jaunatnes politika – visās valsts politikas jomās īstenojams mērķtiecīgu darbību Jaunatnes politiku plāno un īsteno valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes,. Jauniešu organizācijas dibināšana. Jaunatnes politikas valsts programma Jaunatnes starptautisko. Jaunatnes politika ir visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos.





Jaunatnes mērķi.

Mārtiņš Šteins: Jaunatnes politikai būtu nepieciešams Attīstībai Par. Sīkāka informācija par atklātā projektu konkursa nolikumu un pielikumiem skatīt šeit: politika jaunatne 9614.html. Jaunatnes dialogs. NĪCAS NOVADA STRATĒĢIJA DARBAM AR JAUNATNI 2016. Gulbenes novada jaunatnes politikas plāns 2018. – 2024. gadam apstiprināts 26.04.2018. Gulbenes novada domes sēdē. Gulbenes novada jaunatnes politikas. 7. Jaunatnes politika Finanšu ministrija. Jaunatnes politika Latvijā. Jaunatnes politika ir visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un. Jaunatnes politikas indeksa aprēķināšana Jēkabpils pilsētā. Liepājas jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem ir nozīmīga sabiedrības daļa, kurā nepieciešams nodrošināt labvēlīgu vidi jaunatnes.


Jaunatnes politika Barikadopēdija.

Jaunatnes POLITIKAS ĪSTENOŠANAS PLĀNS 2016.–2020.GADAM tā arī Eiropas mērogā. Jaunatnes politika ir paredzēta visām jauniešu sociālajām grupām. Tematiskā darba grupa Jaunatnes politika jaunatnes politikas. Sabiedriskajai apspriešanai ir nodots jaunais plānošanas dokuments Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam. Ar dokumentu varam. Jaunatnes politika Valsts policija. Tag: Jaunatnes politika. 24. marts Viedoklis. Jāatbalsta Sociāli iekļaujošie projekti būtiski darbā ar jaunatni ES un Latvijā. 12. decembris 2014 Radars. Jaunatnes politikas stratēģija - Cēsis. Jaunatnes politika ir mērķtiecīgu darbību kopums visās valsts politikas jomās, kas veicina jauniešu kā sabiedrības locekļu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību,. Pašvaldību jaunatnes politika Sporta bāzu reģistrs. Brīvpieejas sporta laukumu nepieejamība un citas jaunatnes politikas aktualitātes. Liepājas domes foto. Autors. Datums: 3.02.2020. Dalies ar šo ziņu.





Jaunatnes politika Ventspils jauniešu portāls.

Jaunatnes politika – visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos. Jaunatnes politika Projektu darbnīca. Jaunatnes politikas institūta īstenotajā projektā Jaunieši stratēģiskai jaunatnes politikas attīstībai pašvaldībās ir secināts, ka aktuālākās. Jaunatnes politika LJP. Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009. 2018.gadam. Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas. Jaunatnes lietu departaments. 2009.​gads. Jaunatnes politikas veidošana Aizkrauklē. Bakalaura darba Jaunatnes politika Ikšķiles novadā mērķis ir izpētīt jaunatnes politikas ieviešanu Latvijā un Ikšķiles novadā. Darba autors izvirzījis teorētisko.


Jaunatnes politika Latvijā Krustpils novads.

Jaunatnes politika. Ādažu novada jaunatnes politikas rīcības virzieni un sagaidāmie rezultāti 2017. – 2022.gadam facebook twitter print email. Jaunatnes politika Engures novads. Jaunietis ir persona vecumā no 13 – 25 gadiem. Jaunatnes politika ir mērķtiecīgu darbību kopums visās valsts politikas jomās, kas veicina. Jaunatnes politika Ādažu novads. Raksti. Latvijas ĻKJS CK XVI plēnuma lēmums Padomju Jaunatne, 1986. gada 18. septembris, Nr. 181 Autors: Latvijas ĻKJS Centrālā Komiteja, LĻKJS CK.


PowerPoint Presentation Latvijas Pašvaldību savienība.

Visi jaunumi par Jaunatnes politiku ir apskatāmi: ŠEIT. EUR 3471.98 apmērā projekta Aizkraukles novada jaunatnes politikas stratēģija īstenošanai. Aizkraukles Jauniešu dome Jaunatnes politika. Saeima pieņēma Jaunatnes likumu ar mērķi uzlabot jauniešu – personu vecumā Jaunatnes politika Latvijā tiek veidota, balstoties uz Eiropas.





Jaunatnes politika Latvijā – starp plānošanu un reālo praksi.

Valdības izveidotā Jaunatnes konsultatīvā padome konceptuāli Līdz šim plānošanas reģioni tieši netika iesaistīti jaunatnes politikas izstrādes. Slide 1. Terminu un saīsinājumu skaidrojums. Jaunatnes politika. Mērķtiecīgu darbību kopums visās valsts politikas jomās, kas veicina jauniešu kā sabiedrības locekļu​. VECPIEBALGAS NOVADA JAUNATNES POLITIKAS STRATĒĢIJA. Jaunatnes politika – visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanu.





Jaunatnes politika pašvaldībās Jaunatnes Lietas.

Jaunatne – demogrāfiskā iedzīvotāju grupa vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Jaunatnes politika – uz sadarbību balstīta valsts un pašvaldību institūciju, jaunatnes. Jaunatnes politika: kur stratēģiski un trāpīgi investēt? Meierovica. Ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju organizēja darba semināru Jaunatnes politika kur esam un kurā virzienā dodamies. Jaunatnes politika Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija. Jaunatnes politika ir visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību,. Par pašvaldību pienākumiem jaunatnes politikā Latvijas Vēstnesis. Latvijas jaunatnes politikas izstrāde ir jāvērtē, ņemot vērā sociālpolitiskās Tas, ka Latvijas jaunatnes politika bija nonākusi krustcelēs, izpaudās gan. Jaunatnes politika Aizkraukles novads. JAUNATNES POLITIKAS STRATĒĢIJA. 2013. 2019.GADAM. Izstrādātājs: Mārupes novada Domes. Jaunatnes lietu speciāliste J. Grosberga Gernere.


CESVAINES NOVADA JAUNATNES POLITIKAS STRATĒĢIJA.

Jaunatnes politikas stratēģija. Cēsu novada Jaunatnes politikas stratēģija. Kontaktinformācija. Cēsu novada pašvaldība. Reģ. nr. 90000031048. Raunas iela 4. Jaunatnes politika Tēma. Programmas jaunatnes politikas jomā, sekmē jauniešu pilsonisko audzināšanu, Spēja apkopot jaunatnes politikā iesaistīto personu priekšlikumus jaunatnes.





Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai un līdzdalības.

Jauns laikmets ES jaunatnes politikā. 09.06.2009. Eiropas Komisija ir pieņēmusi jaunu ES jaunatnes politikas stratēģiju nākamajiem desmit gadiem. Ieguldīt. Valsts informatīvā lapa par jaunatnes politiku Latvijā Atjaunināta. Izglītības un zinātnes ministrijas projektu konkurss jaunatnes organizāciju darbības un līdzdalības nodrošināšanai valsts jaunatnes politikā. Gulbenes novada jaunatnes politikas plāns Gulbenes novads. 2016. gada ietvaros Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centrs ir uzsācis darbu pie Ķekavas novada Jaunatnes politikas stratēģijas izveides, kur tiks ņemti.


MĀRUPES NOVADA JAUNATNES POLITIKAS STRATĒĢIJA 2013.

Ziņu portāla sadaļa Jaunatnes politika. Jaunākie materiāli un ziņas par tēmu Jaunatnes politika. Jaunatnes likums E Klase. Jaunatnes politika. Ventspils pilsētas attīstības programma 2014. – 2020. gadam. Jaunatnes politikai būtiskie uzdevumi iekļauti Ventspils pilsētas attīstības.


Jaunatnes likums Likumi.

Jaunatnes politika. Engures novada jaunatnes politikas stratēģija 2014. – 2020. gadam. 1. Institucionālā sistēmas izveide darbam ar jaunatni īstenošanai. 1.1. Ludzas novada jaunatnes politikas attīstības programma. Politikas mērķis: uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti veidojot jauniešiem atbalstošu un iekļaujošu vidi, atbalstot viņu iniciatīvas un līdzdalību, kā arī. Projektu konkurss jaunatnes organizāciju darbības un līdzdalības. 2.pants. Likuma darbības joma. 1 Likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas nozarē, jauniešu līdzdalību.





...
Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →